Ne-veģetārisms

Kāds veģetārietis varētu mēģināt man paskaidrot savas aizraušanās burvību. Man nav nekādu pretenziju ne pret dārzeņiem, ne augļiem, ne pret egļu skujām, galu galā, bet neēst gaļu? Kā to var dabūt gatavu?

Šķiet, kopš divu gadu vecuma, kad pirmoreiz nogaršoju gaļas un kartupeļu sautējumu, nav bijusi neviena diena, kad es nebūtu apēdis vismaz kaut kādu gaļas izstrādājumu (zivis es arī skaitu). Šodien, piemēram, kaut kas no gaļas man bija pat visās trīs ēdienreizēs: gan brokastīs rosolā, gan pusdienu otrajā ar apceptu vistu, gan vakarā – buljona pīrādziņā.

Ko nez veģetārieši ēd Jāņu vakarā? Tiešām nesagrēko ne ar vienu pašu šašlika gabaliņu?

Oficiālie smailiji

Klīst leģenda, ka pirmais, kam ienāca prātā doma par smaidiņu kā tipogrāfisku paņēmienu, bija Vladimirs Nabokovs. Katrā ziņā kādā 1969. gada intervijā laikrakstam New York Times uz vienu no žurnālista jautājumiem rakstnieks atbildējis:

I often think there should exist a special typographical sign for a smile– some sort of concave mark, a supine round bracket, which I would now like to trace in reply to your question.

Iespējams, Nabokovs smailiju būtu izmantojis daiļliteratūrā, bet pēdējā laikā gadījies novērot, ka smailiji arvien biežāk parādās arī oficiālā, formālā sarakstē. Pie tam, smaidiņi nevis nejauši iezogas, piemēram, epasta tekstā, bet tiek īpaši tur ievietoti, lai pārpratumu gadījumā varētu teikt: “Bet es taču speciāli tam teikumam galā ieliku smaidiņu!” Smaidiņš pamazām iegūst tādu kā juridiska termina statusu. Gan jau nebūs ilgi jāgaida, kad tiesu zālēs advokāti argumentēs ar frāzēm no sērijas: “Lūdzu ņemt vērā faktu, ka mans klients epastā cietušajam X teikumu, kurā sola cietušo nogalināt, noslēdz ar smailiju.”

Par smailijiem tiesu zālēs nezinu, bet darbā jau vairākkārt esmu pieredzējis, ka strīdīgās situācijās atsaucas uz smaidiņiem epastos, kā uz oficiāliem par kaut ko liecinošiem elementiem.

Interesanti, kad nez parādīsies pirmie līgumi ar smailijiem līguma tekstā? Būtu jautri.

Pastaiga pa jūru

Vakar vakarā ar začeiti spontāni sarunājām noiet kādu gabaliņu gar jūru. Pirmais variants par maršrutu Dzintari-Dubulti ātri vien tika noraidīts ar argumentu “Phe! Tikai 3km?!” Tāpēc vienojāmies par drusku garāku versiju: Vecāķi-Carnikava.

Ap 10iem tiekoties centrālajā stacijā, rodas iespaids, ka mēs ar začeiti esam gatavojušies diviem pavisam dažādiem pasākumiem. Es – vieglai sestdienas pastaigai svaigā gaisā, začeits – Grenlandes solo šķērsošanai. Katrā ziņā mugurā viņam lielā ceļojumu mugursoma ar, tā vien šķiet, visu nepieciešamo izdzīvošanai bezcivilizācijas apstākļos vismaz nedēļas garumā. Pirmā skepse gan izrādījās pārspīlēta, jo pārgājiena gaitā noderēja gandrīz viss mugursomas saturs.

Dubultais noliegums

Nezinu kā jums, bet man reizēm šķiet, ka dubultais noliegums latviešu valodā vairāk ir īpatnība nekā fīča.

Retorisks jautājums par Latvijas himnu

Domāju, ka gandrīz katrs, kas Arēnā Rīga ir apmeklējis Dinamo spēles un klausījies dažādās Latvijas himnas performances, ir klusībā uzdevis retorisku jautājumu: “vai nav pienācis laiks mainīt Latvijas himnu?”

“Der Untergang” fenomens

Lai arī “Der Untergan (2004)” jau tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām II pasaules karu portretējošām filmām, tomēr viena epizode ir ieguvusi absolūtu kulta statusu parodijas žanrā.

Hitlera dusmu izvirduma epizode. Visu psihošanas un vilšanās epizožu etalons. Kā teiktu Staņislavskis: “Ticu!” Nu jau vairs nesaskaitīt, cik reižu pielāgota dažādām pasaules aktualitātēm. Un nu ticis arī iPad.

Varbūt kāds tomēr zin arī citas pasaules kinematogrāfa epizodes, kas izpelnījušās tādu pašu popularitāti parodiju žanrā?

Nepāliešu sindroms

Vai nu krīzes iespaidā vai vienkārši sagadīšanās pēc, bet pēdējā laikā arvien biežāk sastopos ar parādību, ko varētu nodēvēt par nepāliešu sindromu.

Ceļojumu aprakstos nepālieši tiek raksturoti kā ļoti viesmīlīgi un labsirdīgi cilvēki. Reizēm – pat bīstami labsirdīgi. Nepālietis drīzāk samelosies nekā apbēdinās cilvēku, kas viņam lūdz pēc informācijas. Piemēram, tūrists prasa nepālietim, cik tālu līdz tādam un tādam ciematam. A nepālietis ta zina, ka līdz tam ciemam vairāku dienu gājiens pa smagu kalnu taku, uz kuras vēl šad tad gadās pa kādam zemes nogruvumam vai lavīnai, bet nevar tak tā satraukt nabaga tūristu un tāpēc atbild: “tepat netālu pa šito taciņu.” Tūrists, protams, bezbēdīgi svilpojot dodas prom pa taciņu, nemaz nenojaušot, kas viņu sagaida. Tādas situācijas es saucu par nepāliešu sindromu.

Un kaut kā pēdējā laikā ar to vien sastopos kā frāzēm: “jā, tūlīt būs!”, “tas tak tik pāris stundu darbs!”, “ko tu? vakarā nosūtīšu tev to dokumentu!”. Un nekas no tā visa nav ne tūlīt, ne pēc pāris stundām, ne vakarā. Tā nu es pamazām sāku pielāgoties dzīvei nepāliešu sabiedrībā.

Grafiks

Pēc visām tām globālajām atdzišanām un Haiti zemestrīcēm, prātoju, kas vēl nez tāds ģeoklimatiski interesants varētu notikt? Nu, piemēram: nez Dienvidu puslodē šogad El Nino neplānojas? Un kā nu ne – plānojas gan! 2009.-2010., akurāt, būšot El Nino gads.

Bet liels gan bija mans pārsteigums par to, kas attēlots grafikos, pēc kuriem cenšas prognozēt iespējamo El Nino.

Nē, tā nav ne ūdens temperatūra, ne gaisa spiediens, ne Saules radiācija, ne kāds cits triviāls parametrs, kas varētu iešauties prātā pirmajā brīdī.

Šai grafikā ar dažādām krāsām parādīts… jūras līmeņa augstums virs jūras līmeņa (milimetros).

Bībele vs. Korāns

Tie, kas ir redzējuši jauno Holivudas grāvēju ar Denzelu mmm Vašingtonu galvenajā lomā “The Book of Eli“, un ļoti uzmanīgi vēroja filmas pēdējos kadrus, noteikti pamanīja savdabīgu epizodi – grāmatu plauktā svaigi iespiesta Bībele tiek novietota tieši blakus… Korānam. Turpat blakus bija arī citu lielo reliģiju pamatgrāmatas, bet viens otram blakus divu savstarpēji naidīgāko reliģiju svētie teksti…. tas tomēr ir kaut kas īpašs!

Interesanti, ka lai arī musulmaņi (kāds pārsteigums!) neatzīst Bībelē rakstīto, tomēr respektē kristiešu grāmatu kā vienu no svētajiem rakstiem un pagājušogad Lielbritānijā pat panāca valdības apstiprinātu noteikumu, ka britu bibliotēkās Bībele un Korāns jānovieto augšējos grāmatu plauktos. Saskaņā ar islamu, Korānam jāatrodas augstāk par visiem laicīgajiem rakstiem un tas tiekot praktizēts arī musulmaņu mājās, kur Korānu cenšas novietot pēc iespējas augstāk.

Man jau kādu laiciņu atpakaļ radās interese palasīt, uz kādiem pamatprincipiem tad īsti balstās arābu pasaule, kas viņu pašu prāt bieži vien rietumos tiek pārprasta. Piemēram, ka islams patiesībā ir ļoti miermīlīga reliģija un rietumos sastopamā arābu agresija ir tikai dažu, radikālu grupējumu darbības rezultāts.

Orientēšanās lekcija

Atšķirībā no citiem sporta veidiem, kuriem var sākt gatavoties agrākais no dažu gadu vecuma, orientēšanās sporta pamatus var apgūt patiešām agrā vecumā.